Ģimenes ārstu konsultatīvais tālr. 66016001
Senioriem.lv

Liepājas teātra aktrise Anita Kvāla

 

Osteoporoze man ir 10 gadus. Pašā sākumā sāpēja mugurkauls un mazie kauliņi, bet arī masāža nebija īstais veids, kā atbrīvoties no sāpēm. Kādu laiciņu dzēru pretiekaisuma zāles, tomēr tas bija ceļš uz kuņģa sabeigšanu. Un tad ģimenes ārsts iedomājās par osteoporozi. Lai būtu skaidrība, sēdos autobusā un prom uz Rīgu, jo tajā laikā Liepājā vēl nebija vajadzīgo iekārtu.

 

Osteoporoze. Kopš tā brauciena uz Rīgu apzinos, ka neesmu pilnīgi vesela. Kad valsts kompensēja zāles 75% apmērā, vairākus gadus cītīgi tās lietoju, un arī sajustie uzlabojumi deva sparu cīnīties pretī kaulu grauzējam. Zāles pārstāju lietot, kad valsts nolēma kompensēt tikai pusi. Tā arī beidzās ārstēšanās un cīniņš ar slimību, tādējādi ļaujot osteoporozei izvirzīties vadībā. Pusotrs gads bez zālēm mani atsvieda 10 gadu senā pagātnē. Sajustie uzlabojumi vairs neko nenozīmēja, bija pat sliktāk nekā tajā dienā, kad Rīgā izgāju no ārsta kabineta, mokoties ar sāpēm un apzinoties savu kaulu stāvokli.

 

Beidzot ir izdevies atsākt zāļu lietošanu - manējās zāles jālieto vienu reizi nedēļā, to sastāvā ir arī D vitamīns. Psiholoģiski ļoti palīdz apziņa, ka zālēs ir šis vitamīns, jo tas jau darbojas uz visām frontēm - ne tikai kauliem, bet daudz kam citam arī.

 

Pašā sākumā, atsākot osteoporozes ārstēšanu, sāpes tika noņemtas nost kā uz burvju mājienu. Bet nesen, jūnija sākumā, tās atkal parādījās - sāpēja mugurkauls, rokas, mazie kauliņi. Jutos es drausmīgi. Izrādījās, ka sāpju īstais iemesls bija osteohondroze sprandā un trīszaru nerva iekaisums. Bet par spīti tam visam mana pašsajūta uzlabojas, jo papildu osteoporozes ārstēšanai vingroju un daru visu iespējamo, lai rūpētos par sevi un saviem kauliem.